Vai privātā bērnudārza maksa ir attaisnoti IIN izdevumi?

Tā kā šis joprojām ir populārs jautājums jaunajiem vecākiem laikā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt un bērnudārzos ir ilgas rindas, tad vēlējos pierakstīt savu interpretāciju un pieredzi šī jautājuma skaidrošanā ar Valsts ieņēmumu dienestu pirms vairākiem gadiem.

2017. gadā mūsu vecākais bērns sākā apmeklēt pirmsskolas izglītības iestāti Rīgā. Būtiski, ka rinda Valsts dārziņā nepienāca vēl nākamos divus gadus. Tāpēc nākamā gada iedzīvotāju ienākumu (IIN) deklarācijā iekļāvu arī maksu par izglītības iestādes apmeklēšanu, ēdināšanu un pulciņiem kā attaisnotos izdevumus.

Pirms tam biju iepazinies ar visiem VID skaidrojošajiem materiāliem par šo tēmu un zināju, ka viņu redzējumā attaisnoti ir tikai izdevumi par interešu izglītību.

Drīz saņēmu vēstuli no VID ar skaidrojumu, ka maksājumi par pirmsskolas izglītību nav iekļaujami iedzīvotāju ienākumu nodokļu aprēķinā kā attaisnojami izdevumi (ar maniem uzsvariem):

Attiecībā uz kārtību, kādā gada ienākumu deklarācijas attaisnotajos izdevumos iekļaujami izdevumi par interešu izglītību, paskaidroju.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 2.punktā (redakcijā, kas ir spēkā no 2016.gada 1.janvāra) noteikts, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu (gan tādu, kuru rezidences valsts ir Latvijas Republika, gan tādu, kuru rezidences valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts) kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.336 „Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” (redakcijā, kas ir spēkā no 2016.gada 1.janvāra) 1.1.4.apakšpunktā noteikts, ka tie ir izdevumi par interešu izglītības programmu (Izglītības likuma izpratnē) apgūšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Tādējādi normatīvajos aktos noteikta kārtība, kādā VID izskata nodokļu maksātāju iesniegtos attaisnoto izdevumu dokumentus, kas izsniegti par pakalpojumiem, kuri saņemti pēc 2016.gada 1.janvāra, izvērtē to atbilstību likumdošanas aktos noteiktajiem kritērijiem un nosacījumus, kuriem izpildoties izdevumi ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā.

Izglītības likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka interešu izglītība ir personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.

Minētā likuma 47.panta pirmajā daļā noteikts, ka interešu izglītība ir brīvprātīga, tās uzsākšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša izglītība savukārt minētā panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas, kā arī interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā.

Tādējādi normatīvajos aktos ir definēta interešu izglītība, kas ir brīvprātīga brīvā laika ārpus formālās izglītības pavadīšanas iespēja, kuras laikā bērns līdz 18 gadu vecumam pilnveido savas intereses t.sk. mācās dziedāt, apgūst svešvalodas, nodarbojas ar sportu vai apgūst keramikas pamatus un tās uzsākšanai nav nepieciešama noteikta izglītība, kā arī noteikts, ka īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas ir tiesīgas izglītības iestādes, savukārt jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kura nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, interešu izglītības programmas var īstenot, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta sestās daļas 2.punktā noteikts, ka deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus, izņemot gadījumus, kad informāciju par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem VID saņem saskaņā ar šā panta desmito un vienpadsmito daļu.

Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 135.1.punktā noteikts, ka piemērojot likuma 19.panta sesto daļu, lai apliecinātu taksācijas gadā veiktos attaisnotos izdevumus, fiziskā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tai pievieno attaisnojuma dokumentu (maksājuma dokumenti, piemēram, kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, apstiprināts interneta bankas maksājuma uzdevums) kopijas (attaisnojuma dokumentu oriģinālus uzrāda pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma), kuri apliecina izglītības un ārstniecisko izdevumu samaksu un kuros ir norādīts fiziskās personas – nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods un samaksāto izdevumu veids vai kuri apliecina apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos maksājumus par maksātāju vai ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas.

Tādējādi normatīvajos aktos ir noteikts, ka gada ienākumu deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus, kā arī norādīti pie gada ienākumu deklarācijas iesniedzamo attaisnojuma dokumentu veidi un skaidri definēti rekvizīti, kuriem ir jābūt norādītiem attaisnojuma dokumentos, t.sk. maksājuma saņēmējam.

Minētajā situācijā konstatēts, ka K.Dambis 2018.gada [..] VID iesniedza 2017.gada ienākumu deklarāciju, kurā deklarēja attaisnotos izdevumus par dēlu [..] 505,28 EUR apmērā.

Izvērtējot nodokļu maksātāja gada ienākumu deklarācijai pievienotos un papildus iesniegtos izdevumu dokumentus, konstatēts, ka iesniedzējs ir veicis maksājumus 505,28 EUR apmērā par SIA [..] sniegtajiem pakalpojumiem, proti mācību maksu privātajai pirmsskolas izglītības iestādei.

Iesniedzēja iesniegtajos rēķinos norādīts, ka ir veikta mācību maksa, maksājumi par ēdināšanas pakalpojumiem un maksājums par mācību līdzekļu iegādi, kas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto nav traktējams, kā maksājums par interešu izglītību, bet gan maksājums par mācībām un ēdināšanas pakalpojumiem privātajā pirmsskolas izglītības iestādē. Tādējādi, veiktie maksājumi nav iekļaujami K.Dambja 2017.gada ienākumu deklarācijas attaisnotajos izdevumos par dēlu [..].

VID 2018. gada vēstule

Šis ir ļoti izvērsts skaidrojums, salīdzinot ar materiāliem, kas pieejami VID tīmekļa vietnē, tāpēc varēju iepazīties ar konkrētām likumu un Ministru kabineta noteikumu atsaucēm.

Mana atbilde

Pēc attiecīgo likumu un Ministru kabineta noteikumu izstudēšanas, es nosūtīju šādu atbildi:

Atbildes lēmumā nr. [..] ir nekorekti interpretēti un skaidroti ministru kabineta noteikumi nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”, apgalvojot, ka uz IIN nodokļa maksātāja apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu neattiecas noteikumu punkts 1.1.1.:

“par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētās izglītības programmas apgūšanu”

konkrēti — “vai valsts akreditētās izglītības programmas apgūšanu”.

Pirmsskolas izglītības iestāde [..] īsteno valsts akreditētu vispārējās izglītības pirmsskolas pakāpes programmu (Vispārējās izglītības likuma 3. pants). Vispārējās izglītības programma pirmsskolas pakāpē ir valsts akreditēta programma (Vispārējās izglītības likuma 22. pants).

Tāpēc MK noteikumu nr. 336 punkts 1.1.1. ir attiecināms arī uz izglītības izdevumiem par valsts akreditētas vispārējās izglītības programmas apgūšanu pirmsskolas pakāpē.

Tāpat atbildes lēmumā ir ignorēts, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta pirmās daļas 2. punkts ietver izdevumus par “izglītības iegūšanu”:

“izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu [..] kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem”

Tātad, IIN nodokļa maksātāja izdevumi par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu “izglītības iegūšanu” ir uzskatāmi par attaisnotajiem izdevumiem.

Tā kā šis bija jau otrais mans iebildums orģinālā paziņojuma kontekstā, tad tālāku jautājuma iztirzāšanu varēja risināt tikai tiesas ceļā, ko tobrīd nevēlējos darīt. Tāpēc tālāk aprakstīšu savu interpretāciju, kas varētu noder citiem.

Kas ir attaisnotie izdevumi?

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka “izglītības iegūšana” ir nodokļa maksātāja izdevumi, kas tiek atskaitīti no gada apliekamo ienākumu apjoma. Turklāt interešu izglītība tiek minēta tikai kā precizējošs palīgteikums.

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu [..] kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Minēto izdevumu sastāvu un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

Kas ir izglītības izdevumi?

Kā jau minēts vēstulē, tad, manuprāt, Ministru kabineta noteikumu Nr.336 punkts 1.1.1., kas nosaka izdevumu sastāvu un piemērošanu, tiek interpretēts nepareizi, ja vien es pārprotu teikumu struktūru un “vai” lietojumu:

1.1.1. par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētās izglītības programmas apgūšanu;

Tiek ignorēta teikuma pēdējā daļa, kurā ir norādīta principā jebkura “valsts akreditētās izglītības programmas apgūšanu” papildu pirmajā daļā norādītajai augstākās un profesionalās izglītības iegūšanai.

Ja šo teikumu vienkāršo uz:

1.1.1. par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu [..] mācību iestādēs vai valsts akreditētās izglītības programmas apgūšanu;

tad ir diezgan skaidrs, ka “valsts akreditētās izglītības programmas apgūšanu” ir norādīta kā papildu variants pieļaujamai izglītības formai.

Ja tā ir, tad svarīgs ir nākamais jautājums:

Kas ir valsts akreditēta izglītība?

Vispārējās izglītības likums nosaka, ka pirmsskolas izglītības iestāde īsteno valsts akreditētu vispārējās izglītības pirmsskolas pakāpes programmu. Tā kā, ja vien konkrētā pirmsskolas iestāde ir akreditēta, tad tā īsteno valsts akreditētu izglītību.

Kā ar pašvaldības līdzfinansējumu?

Viens no VID argumentiem ir, ka esošais pašvaldību līdzfinansējums jau “nosedz” attaisnojamo izdevumu daļu, taču tā, protams, nav.

Līdzfinansējums nosedz tikai daļu no izglītības maksas un vecākiem tāpat ir papildu izdevumi, salīdzinot ar valsts pirmsskolas iestādēm, kuras patiešām ir bez maksas. Piemēram, 20% no 200 eiro mēneša maksas pēc līdzfinansējuma ir 40 eiro, kas vecākiem jāsamaksā nodoklī.

Ja esošais līdzfinansējums atbilst apjomam, ko valsts un pašvaldība maksā par katru bērnu valsts pirmsskolas iestādēs, tad varētu argumentēt, ka papildu atvieglojumi būtu negodīgi pret vecākiem, kuru bērni apmeklē valsts apmaksātus dārziņus. Taču tā nav, jo katras pašvaldības līdzfinansējums ir atšķirīgs. Un tikpat “negodīgi” šobrīd ir atvieglojumi par augstāko un profesionālo izglītību (arī otro un trešo), ko iespējams iekļaut pilnā apmērā un bez ierobežojumiem.

Ko darīt?

Pēc minētā VID skaidrojuma, publicētajiem materiāliem un prakses ir redzams, ka tie pilnībā fokusējas uz interešu izglītības atbilstību attaisnotajiem izdevumiem, lai arī likums skaidri iekļauj vispārīgu izglītības iegūšanu.

Ja mēs uzskatām, ka izdevumi par pirmsskolas izglītību pēc principa ir vienlīdz attaisnojami izdevumi ar pieaugušā otro augstāko vai profesionālo izglītību (manuprāt pašsaprotami), tad ir:

1. Jāapstrīd esošā VID prakse tiesas ceļā,
2. Jāmaina esošie likumi un noteikumi, lai VID mainītu savu interpretāciju.

Paraksti ManaBalss.lv iniciatīvu par pirmsskolas mācību maksas iekļaušanu IIN attaisnotajos izdevumos.

Lūdzu, izsaki savu viedokli par šo likuma normu un tā interpretāciju šeit komentāros vai rakstot man uz e-pastu!