Vai zināji, ka lielāko daļu no tavas sociālās apdrošināšanas iemaksas veido tavs pensijas uzkrājums, jeb nauda, ko valsts uzņemas glabāt un izmaksāt tev, kad sasniegsi 65 gadu vecumu? Tie ir 24.5% no tavas algas, ko saņemsi atpakaļ kā pensiju. Pārējie aptuveni 10% procenti tiek novirzīti reālu darba nespējas risku apdrošināšanai.

VSAA iemaksu sadalījumu nosaka Ministru kabineta noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem kā procentus no tavas bruto algas. Piemēram, algota darbinieka gadījumā, kurš apdrošināts visiem VSAA veidiem, iemaksas apjoms ir 35.09% no algas:

  • 24.5% ir uzkrājums tavai pensijai.
  • 3.65% nodrošina algai pielīdzināmu pabalstu, kad saslimsti vai rūpējies par jaundzimušo.
  • 2.23% nodrošina pabalstu gadījumos, ja iestājas invaliditāte un vairs nespēj darīt savu darbu.
  • 1.84% nodrošina pabalstu gadījumā, ja zaudē darbu.
  • 1.34% nodrošina ikmēneša pabalstu par katru bērnu līdz viena vai pusotra gada vecumam.
  • 1% nodrošina papildu veselības apdrošināšanu.
  • 0.53% ir darba negadījumu apdrošināšana.

Turklāt lielāko daļu jeb 24,09% iemaksā darba devējs.

Grafiski VSAA iemaksu sadalījums izskatās šādi:

VSAA iemaksu likmes sadalījums visiem sociālās apdrošināšanas veidiem
VSAA iemaksu likmes sadalījums visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

Tikai aptuveni 10% tiek novirzīti reālu darba nespējas risku apdrošināšanai un 25% tiek “noglabāti” līdz tavam pensijas vecumam un tiks izmaksāti pilnā apmērā, piemērojot tikai iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Interesanti, ka daļa no valsts pensijas uzkrājuma tiek izmaksāta šodienas pensionāriem, taču tādu pašu apjomu no strādājošajiem nākotnē saņemsi arī tu.

Saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem nav jāmaksā darba negadījumu un bezdarba apdrošināšana, kā arī mazliet atšķiras pārējās likmes.

Nav nemaz tik slikti, ne?

Kas finansē skolas un policiju?

Interesanti, ka ārstniecība, izglītība, policija un ugunsdzēsēji netiek finansēti no socialās aprošināšanas iemaksām, lai arī uzskatām tos par “sociāliem” pakalpojumiem. Izglītību, ārstniecību un drošību finansē no valsts “pamatbudžeta”, ko pārsvarā veido ieņēmumi no patēriņa nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa, kā arī no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šajā VID vietnes sadaļā var apskatīt aktuālo informāciju par valsts nodokļu ieņēmumiem. 2018. gada pirmajos 11 mēnešos valsts kopējie nodokļu ieņēmumi bija 8.5 miljardi eiro (PDF), no kā 4.1 miljardi bija pamatbudžetā:

Valsts budžeta ienākumi 2018. gada pirmajos 11 mēnešos
Valsts budžeta ienākumi 2018. gada pirmajos 11 mēnešos (avots).

Un pamatbudžeta ienākumus 4 miljardu apmērā veido:

Valsts pamatbudžeta ienākumi 2018. gada pirmajos 11 mēnešos
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajos 11 mēnešos (avots).

Piemēram, skolu ēku uzturēšana un skolotāju algas tiek apmaksātas no pašvaldību budžeta, kam tiek novirzīti 80% no tavām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksām. Interesanti, ka izglītība ir lielākā pašvaldību izdevumu pozīcija.

Daudz vai maz?

Minimālā alga ir interesants koncepts, kas ļauj izvērēt valstij nepieciešamos ieņēmumus, lai tā nodrošinātu visiem iedzīvotājiem nepieciešamo sociālo aizsardzību. Šobrīd tā ir 430 eiro mēnesī, un sociālās apdrošināšanas iemaksa 35.09% ir 151 eiro mēnesī jeb 1810 eiro gadā, no kā 1264 eiro tiek novirzīti tavam pensijas uzkrājumam un tikai 545 eiro tiek novirzīti pārējiem sociālās apdrošināšanas veidiem. 

Latvijā ir 1.4 miljoni iedzīvotāju un 0.9 miljoni nodarbināto (PDF). Ja visi nodarbinātie veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas 430 eiro, tad VSAA iemaksu summa gadā būtu 1.6 miljardi eiro. Faktiski 2018. gadā VSAA iemaksu summa bija 3.2 miljardi eiro jeb tieši divas reizes vairāk.

Konkrēti pensiju apdrošināšanas iemaksas bija 1.7 miljardi eiro (PDF), no kā 11.8 miljoni jeb 0.7% tiek izlietoti pensiju speciālā budžeta administrēšanai. Būtu interesanti šo salīdzināt ar Igaunijas un Lietuvas attiecīgā budžeta administrēšanas izdevumiem.

Secinājumi

Sociālo nodokli 35.09% apmērā no algas mēs patiesībā maksājam sev — pensijas uzkrājuma veidošanai un ienākumu apdrošināšanai darba nespējas gadījumā. Tā ir nauda, kas tiek izlietota tikai un vienīgi mūsu vajadzībām un mūsu pašu labklājības nodrošināšanai.

Mūsu vienīgais tiešais maksājums valsts un sabiedrības kopējās labklājības nodrošināšanai ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% (plus progresivitāte). Interesanti, ka arī uzņēmumu ienākumu nodoklis ir 20% no peļņas, kas tiek izmaksāta uzņēmuma īpašniekiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte ir veids, kā iespējams valstiski atbalstīt sociālo vienlīdzību, piemērojot zemākas nodokļu likmes zemākiem ienākumiem, neatkarīgi no apgādājamo skaita vai veselības stāvokļa. Latvijā ir arī ienākumu neapliekamais minimums, kas piešķir progresivitāti ienākumiem līdz 1100 eiro mēnesī.

Interesanti salīdzināt, kā šī nodokļa progresivitāte tiek piemērota dažādās valstīs.


Foto: Gilly.

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *